Lopbarības šķiedenis (DDGS) AUGSTVĒRTĪGS PRODUKTS LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU BAROŠANĀ

Barošanas tipi, kuri šobrīd pastāv lielākajā daļā saimniecību, neļauj sabalansēt uzturu svarīgākajos rādītājos – enerģijā un olbaltumā (proteīnā), un, respektīvi, ģenētiski nosacītais dzīvnieku produktivitātes potenciāls tiek izmantots ne vairāk kā par 50–60%. Nesabalansēts uzturs izraisa būtisku lopbarības pārtēriņu (par 25–30%) un, atbilstoši, lopbarības īpatsvara pieaugumu. Lopbarības struktūrā palielinās rupjās lopbarības daļa, taču cūkkopībai un putnkopībai ir, pirmkārt, nepieciešama koncentrētā lopbarība.

Pēcspirta šķiedenis ir etilspirta ražošanas galvenais blakusprodukts. Saskaņā ar zinātniskās literatūras monitoringa datiem tas tiek plaši izmantots daudzu pasaules attīstīto valstu lopkopībā. Tā, piemēram, Francijā un ASV 90–95% no šķidrā pēcspirta šķiedeņa tiek pārstrādāti sausā lopbarības produktā, kurš satur sauso proteīnu, viegli sagremojamus ogļhidrātus, vitamīnus, mikroelementus un makroelementus. Šo produktu piegādā vai nu kombinētās lopbarības ražotnēm, kur to iekļauj pilvērtīga uztura kombinētajā lopbarībā, vai arī to iepērk fermeri un sajauc ar lopbarības graudiem jau pašā fermā. Jāpiebilst, ka lielāko daļu no izžāvētajiem blakusproduktiem šajās valstīs izmanto liellopu barošanā. Augstā enerģētiskā vērtība un olbaltuma saturs padara to par īpaši vērtīgu gaļas lopu nobarošanā. Sauso produktu iekļaušana uzturā ļauj būtiski samazināt graudu patēriņu.

Sausais šķiedenis satur visas tās barības vielas, kuras piemīt sākuma produktam, taču to skaitliskā attiecība atšķiras no izejvielas. Sausais šķiedenis satur lielu jēlproteīna daudzumu, tas sasniedz 37 un vairāk procentus un pēc izmantošanas efektivitātes un lopbarības vērtības ir līdzvērtīgs saulespuķu rauša proteīnam. Tādu olbaltuma daudzumu nosaka rauga dzīves procesu norise, raudzējot izejvielas spirtam. Šķiedeņa proteīns ir ļoti augstvērtīgs, jo ir bagātināts ar neaizstājamām aminoskābēm (lizīnu, metionīnu), kuras dzīvnieku ar vienkameras kuņģi (cūkas, putni) organisms izstrādāt nevar, proti, tās ir jāuzņem tikai ar  barību.

Šķiedenī ir ne mazāk kā 17 dažādas aminoskābes, kuru summārais saturs pārrēķinā uz absolūto sausni sasniedz 35,6%. Ogļhidrātu daļa sastāda vidēji 13,5%, tauku – 7–8% un minerālsāļu – 2,4%. Viena no šķiedeņa vērtīgākām īpašībām ir tas, ka šķiedenis satur pilnu B grupas vitamīnu spektru, kā arī vitamīnu Вс (folijskābi), tokoferolu, ergosterīnu, kas ir dzīvnieku vielmaiņas regulatori. Šķiedeņa sausni raksturo arī tādu mikroelementu kā dzelzs, cinks, mangāns, varš u.c. bagātais saturs.

Pēc uztura vērtības šķiedeņa sausne pārsniedz standarta kombinēto lopbarību un klijas. Viens kg sausnes satur (atkarībā no mitruma un citiem komponentiem) no 1,08 līdz 1,27 barības vienībām.

Eksperimentā ar liellopiem tika izveidotas divas bullīšu (vecumā no 3,5 līdz 4 mēnešiem) grupas pa 10 dzīvniekiem katrā. Kontrolgrupas dzīvnieki saņēma saimniecisku uzturu, kas sastāvēja no skābbarības, siena un kombinētās lopbarības no pašu graudu ražotnes blakusproduktiem.  Kombinēto lopbarību deva ik dienu no aprēķina 2,5 kg katram. Analogiem dzīvniekiem no eksperimentālās grupas kombinētās lopbarības daļu (30%) aizstāja ar šķiedeņa sausni.

Svēršanas rezultāti uzskaites perioda – divu mēnešu – laikā liecināja, ka vidējais diennakts dzīvsvara pieaugums eksperimentālajiem nobarojamiem bullīšiem bija vidēji par 73,6 g vai 8,7% lielāks.

Līdzīgs eksperiments tika veikts ar lielās baltās cūku šķirnes sivēniem: eksperimentālajā un kontroles grupā katrā bija pa 20 dzīvniekiem ar vidējo dzīvsvaru 19,2 kg. Eksperimentā sivēni ēda sauso šķiedeni attiecībā pret kombinēto lopbarību 1:3 (1 daļa šķiedeņa un 2 daļas kombinētās lopbarības).

Pētījumi rādīja, ka sivēnu vidējais diennakts masas pieaugums visā eksperimenta periodā (70 dienu laikā) kontroles grupā sastādīja 323,5 g, bet eksperimentālajā  – 372,7 g, kas bija par 25,2 g vai 7,8% vairāk.

Pozitīvi rezultāti ir sasniegti arī broilercāļu nobarošanas laikā, aizstājot daļu no standarta kombinētās lopbarības ar sauso pēcspirta šķiedeni.

Ņemot vērā eksperimentu rezultātus, kā arī citu pētnieku publicētos datus, var ieteikt sekojošas aptuvenas sausā pēcspirta šķiedeņa piedevu normas vienam dzīvniekam diennaktī: liellopiem (buļļiem, govīm) – 500–700 g; jaunlopiem – 200–300 g; sivēniem vecumā no 4-9 mēn. – 170–210 g;   sivēnmātēm –  250–300 g; zirgiem – 500 g; pieaugušiem putniem – 5 g; cāļiem – 2 g. Citiem vārdiem, piedevu izmantošanas vidējā norma sastāda 1–1,3 g diennaktī uz dzīvnieka dzīvsvara vienu kilogramu.

Tādējādi, sausais pēcspirta šķiedenis var būt augstvērtīga lopbarības proteīna, viegli sagremojamu ogļhidrātu, vitamīnu, mikroelementu un makroelementu papildavots. Tā izmantošana lauksaimniecības dzīvnieku un putnu uzturā būtiski paaugstina produktivitāti un samazina lopbarības graudu izmantošanu.

Plašākas pēcspirta šķiedeņa izmantošanas perspektīvas lauksaimniecības dzīvnieku barošanā, pēc zinātnieku viedokļa, var attīstīties sekojošos virzienos:

• šķiedeņa izmantošana par pamatu vitamīnu un minerāļu premiksu pagatavošanai dažādām dzīvnieku un putnu veidu, dzimumu un vecumu grupām;
• lopbarības piedevas ar probiotiskiem preparātiem pagatavošana uz sausā šķiedeņa pamata;
• šķiedņa bagātināšana ar olbaltumiem (ar turpmāku žāvēšanu), iepriekš pievienojot šķidrajai frakcijai speciālu mikroorganismu konsorcijus.