Alus raugs putniem

Autolizētais alus raugs (AAR) ir lopbarības papildbarība, kas ļauj:

• Nodrošināt putnu skaita saglabāšanu 98 – 100%.
• Palielināt cāļu dzīvsvara pieaugumu par 16,8%
• Palielināt kautiznākumu par 2 %.
• Palielināt broilercāļu gaļas enerģētisko vērtību par 15,3 Ccal.
• Palielināt brīvo neaizstājamo un pusaizstājamo aminoskābju koncentrāciju cāļu asins serumā par 1,26 – 1,66 mg %
• Palielināt par 4,8 -2,4 % fosfora saturu cāļu asins serumā.

Šos datus pilnībā apliecina bioloģijas zinātņu kandidātes Aurikas Fedosejevas (Augstākās profesionālās izglītības Federālā Valsts izglītības iestāde “K. Skrjabina vārdā nosauktā Maskavas Valsts veterinārmedicīnas un un biotehnoloģiju akadēmija”) veiktie pētījumi

Pēc ķīmiskā sastāva AAR tuvinās zivju miltiem, turklāt satur olbaltuma hidrolīzes produktus – aminoskābes, peptīdus u.c., kam piemīt augsta pieejamība un imūnmodelējošās īpašības.

Dozēšana: AAR pievienošanas kombinētajai lopbarībai optimālā norma – 1% (10 kg / t).

Līdzīgus pētījumus veica KZA A. Severcova v.n. Ekoloģijas un evolūcijas problēmu institūta zinātnieku grupa. Tika izpētīta sausā neaktīvā alus rauga izmantošanas zootehniskā efektivitāte putnu – broilercāļu un dējējvistu – uzturā.

Eksperimentos ar broilercāļiem putnu kontrolgrupa saņēma pilnvērtīgu kombinēto lopbarību ar sojas spraukumiem un zivju miltiem. Eksperimentālajās grupās šos komponentus daļēji aizstāja ar sauso neaktīvo alus raugu. 3% un 5% alus rauga iekļaušana broileru uzturā sojas spraukumu daļas vietā un 4% alus rauga 1—2% zivju miltu un sojas spraukumu vietā nodrošināja jaunputnu skaita saglabāšanu 97,1-100% līmenī, kas bija par 2,9-5,8% vairāk nekā kontroles grupā.

Jaunputnu dzīvsvars pirmajā un otrajā eksperimentālajā grupā pārsniedza šo rādītāju kontroles grupā par 5,1-5,2%, bet trešajā eksperimentālajā grupā – par 4,7%. Izmantojot sauso neaktīvo alus raugu uzturā, eksperimentālo grupu broileru dzīvsvara vidējais diennakts pieaugums pārsniedza analogo no kontroles grupas par 4,7—5,3%. Visā audzēšanas periodā lopbarības izdevumi uz dzīvsvara pieauguma vienu kg eksperimentālajās grupās bija par 6,7—7,2% mazāki nekā kontroles grupā.

Tādējādi, ieteicams izbarot broilercāļiem sauso neaktīvo alus raugu pilnvērtīga uztura kombinētās lopbarības sastāvā, vadoties no devas 3—5% augu izcelsmes olbaltumu lopbarības daļas vietā un 1—2% zivju miltu vietā.

Pētījumos ar dējējvistām konstatēts, ka to uzturā var iekļaut sauso neaktīvo alus raugu daudzumā 2—4% sojas spraukumu un zivju miltu daļas vietā, tādējādi iegūstot augstu putnu produktivitāti un saglabāšanu. Turklāt eksperimentālo grupu vistas labprāt ēda šo barību un pēc tās patēriņa neatšķīrās no kontroles grupas putniem.

Olu dēšanas intensitāte eksperimentālajās grupās bija 89,6-90,6% robežās, kas pārsniedza rādītājus kontroles grupā par 2,9-3,9%. 

(Avots: žurnāls «Комбикорма» №7, 2012 г., Autori: I.Jegorovs, bioloģijas zinātņu doktors, B.Rozanovs, T.Jegorova, lauksaimniecības zinātņu kandidāti (putnkopības ВНИТИ), N.Ušakova, bioloģijas zinātņu doktore (KZA A. Severcova v.n. Ekoloģijas un evolūcijas problēmu institūts) .